© 2019 mrc visas tiesības aizsargātas

MRC.png

Nometne ir lielisks formāts, lai apvienotu atvaļinājumu un atpūtu saulainajā Portugālē ar kārtīgu treniņrežīmu trenera uzraudzībā. Es Portugālē pavadīju 2 nedēļas, dzīvojām Albufeiras apkārtnē, mazā pilsētiņā. Labi dzīvošanas apstākļi, 5min, lai aizietu līdz okeānam un, pats galvenais, perfekta infrastruktūra, lai skrietu, kur vien acis rāda. Ļoti patīkama pārmaiņa pēc ziemas un Latvijas vispār. Var pat droši skriet pa ielu un autovadītāji draudzīgi apbrauks, nevis izmantos skaņas signālus. Cilvēki ir atsaucīgi un saprotoši, tādēļ skrējējs nav šķērslis, tieši otrādi, vienmēr esi gaidīts un katrs skrējējs tiek uzņemts ar smaidu – viss kā jau dienvidu zemēs.

Pilsētiņa pilna ar daudz skrējējiem no visas Eiropas un, tai skaitā, daudz latviešu. Noteikti jāpiemin turpat esošā krosa trase, ko izmantojām treniņdarbā. Reljefs principā ir visapkārt, tā ka garlaicīgi noteikti nav un jārēķinās, ka nāksies pasvīst un treneris nežēlos.

Dzīvojot nometnē, nav iespējams izlaist vai noslinkot treniņu (jo vienmēr ir pozitīvs noskaņojums treniņam un beidzot ne darbs, ne citas lietas tam netraucē) vai atcelt sliktu laikapstākļu dēļ (jo tādu principā nav). Nav jāsteidzas ar stiepšanās vingrinājumiem pēc treniņa, jo rindas kārtībā jau steidzamas citas lietas – var pilnībā nodoties sev. Man nometne palīdzēja labi iekustināt sezonu un motivāciju pēc ziemas klusāka perioda, kad vairāk atpūtos traumas (un slinkuma) dēļ. Nometnes laikā katrs trenējās pēc sava pulsa, plāna un ātrumiem, kopīgi atsildoties, pildot speciālos skriešanas vingrinājumus vai spēka vingrinājumus pēc treniņa. Pārsvarā trenējāmies divas reizes dienā, garšīgi ēdām un atpūtā baudījām sauli, okeānu vai baseinu pēc izvēles, brīvā brīdī aizbraucām līdz Albufeirai vai izmantojām vietējo kafejnīcu garšīgo piedāvājumu. Protams, pats galvenais ēdiens bija vietējie apelsīni.

Labprāt došos uz nometni arī nākamos gadus, apciemot savas mīļākās takas un maršrutus – apelsīnu un citronu laukus, ziedošās pļavas, aitu ganāmpulkus, jahtu piestātni, okeāna piekrastes klintis un pašu galveno ēku – maiznīcu ar kūciņām un saldējumu (kā gan bez ogļhidrātiem nometnē!)